Pašvaldību policija.Izdienu pensija

Pirmdiena, 25 Septembris 2017

Ja nokļūstam situācijā, kad mūsu dzīvībai, veselībai vai īpašumam draud briesmas, pirmkārt mēs zvanīt policijai. Visdrīzāk, uz izsaukuma vietu ieradīsies pašvaldības policija. Tāpat kā valsts policijas darbiniekiem, pašvaldības kārtības sargu pienākums ir aizsargāt cilvēku dzīvību, veselību, to tiesības un īpašumu, kā arī jāaizstāv valsts un sabiedrības intereses no noziedzīgām un prettiesiskām darbībām. Vēl viens municipālās policijas uzdevums ir pilsētas domes izstrādāto noteikumu izpildes kontrole. Tā kā veicamie uzdevumi ir līdzīgi ar valsts policijas uzdevumiem, varētu likties, ka arī tiesības uz izdienas pensiju ir tādas pašas. Tomēr, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, Latvijā tā nav. Pēc biedrības „Gods kalpot Latvijai" iniciatīvas tika sākta parakstu vākšana likumprojektam par izdienas pensijas izmaksāšanu municipālās policijas darbiniekiem. Biedrība uzskata, ka vienas profesijas pārstāvjiem par viena un tā paša darba veikšanu jāsaņem vienādas sociālās garantijas.
Nedomājiet, ka biedrības „Gods kalpot Latvijai" iniciatīvu atbalstījušie, vairāk kā 10500 cilvēki, ir tikai ieinteresētie municipālās policijas darbinieki. Visā Latvijā kopā ir tikai divarpus tūkstoši pašvaldības policisti. Veicot tādas pašas funkcijas kā valsts policija, kuras darbinieki pēc 20 gadu dienesta 50 gadu vecumā iegūst tiesības uz pensiju, „municipāļi" dodas pelnītā atpūtā tāpat kā citi valsts iedzīvotāji – 63 gadu vecumā. Šādāš vecumā policistam jau ir grūti veikt savus darba penākumus.
Valsts un pašvaldības policijas darbinieki ir pakļauti vienam likumam – par policiju, kurā starp tiem nav paredzētas nekādas atšķirības pienākumos. Gan vieniem, gan otriem darba pienākumi jāveic jebkuros laika apstākļos, 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, 365 dienas gadā. Uzdevumi, funkcijas un riski policistiem ir vienādi. Pēc likuma, katrs policists ir valsts aizsardzībā.
No biedrības „Gods kalpot Latvijai" iesniegtajiem Saeimā 10 918 parakstiem, Valsts Pilsonības un migrācijas dienests atzina par nederīgiem 1400 parakstus. Atbildīgās amatpersonas to skaidroja ar nesalasāmajiem parakstiem. Dažos gadījumos nebija norādīts anketas aizpildīšanas datums. Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošās iestādes objektivitāte rada šaubas. Pārvaldes darbiniekiem vajadzētu zināt, ka saskaņā ar Saeimas pieņemto Kolektīvā iesnieguma likumu, paraksts jāuzskata par derīgu, ja anketas aizpildītājs uzrādījis savu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Rodas iespaids, ka īstais iemesls ir cits – Iekšlietu ministrija nav ieinteresēta procesa virzībā.
Biedrība „Gods kalpot Latvijai" vēlas saņemt paskaidrojumu, uz kā pamata daļa parakstu atzīti par nederīgiem un savākt trūkstošās balsis sava likumprojekta virzīšanai.Biedrība „Gods kalpot Latvijai" atsāk parakstu vākšanu kolektīvajam ziņojumam Saeimai par izmaiņām likumā par izdienas pensiju pašvaldības policijas darbiniekiem. Parakstīties var biedrības mājaslapā www.gkl.lv. Lai Valsts Pilsonības un migrācijas dienestam nerastos pretenzijas, jāaizpilda visas ailes, tai skaitā jāieraksta aizpildes datums.

Ziņas

Par portālu

Rubrikas